ĒRCE

  • Visbiežāk cilvēkiem uzbrūkošā suga Eiropā – Suņu ērce (Ixodes ricinus).

erce

  • Lielums – neēdusi ērce – maksimāli 4 mm; pēc asins sūkšanas – līdz 3 cm; kāpura stadijā – krietni mazāka.
  • Barība – mugurkaulnieku asinis, limfa un audu atliekas.
  • Izcelsme – biezā veģetācijā sastopama līdz pat 1,5 m augstumā. Aukstajā laika periodā ir neaktīva.
  • Kaitējums veselībai – piesūcoties pārnēsā tādas bīstamas slimības kā meningīta encefalīts un Laima slimība.
  • Profilakse – izvairīšanās no uzturēšanās biezā veģetācijā, ķermeni nosedzošs apģērbs, sevis izmeklēšana pēc uzturēšanās brīvā dabā, ērces atbaidoši līdzekļi, pēc iespējas ātrāka profesionāla ērces noņemšana pēc tās piesūkšanās.

APRAKSTS

Ērces pieder pie zirnekļveidīgo klases (atšķirībā no insektiem, tiem pieaugušā stadijā ir astoņas kājas un tiem nav spārnu). Lielākā daļa ērču sugu ir ektoparazīti, t.i., tās meklē sev saimnieku, lai barotos. Par saimniekiem kalpo mugurkaulnieki. Ērces ir veselībai bīstamu slimību pārnēsātājas.

VISBIEŽĀK SASTOPAMĀ VESELĪBAI KAITĪGĀ ĒRČU SUGA

Visbiežāk sastopamā veselībai kaitīgā ērču suga ir suņu ērces (Ixodes ricinus). Šīs sugas ērces ir tikai dažus milimetrus līdz maksimāli 4 mm lielas. Tām ir cietas citīna bruņas ķermeņa aizmugurējā daļā. Tāpat kā visām ērcēm to ķermeņa aizmugurējā daļa spēj plaši izstiepties.

IZCELSME

Ērcēm patīk liels gaisa mitrums un siltums. Pie temperatūras zem 7°C ērces ir neaktīvas. Aukstās ziemās lielākā daļa ērču izmirst, savukārt maigās ziemās tās izdzīvo. Pēc maigas ziemas vasarā ir sastopamas daudz ērces. Arī sausums ir populācijas attīstību ierobežojošs faktors.

DZĪVES CIKLS

Ērču mātītes izdēj olas maisiņos uz zāles stiebru apakšpuses. No olām izšķīlušies seškāju kāpuri meklē sev piemērotu saimnieku, piem., grauzēju, tam cieši piesūcas un pēc dažām dienām nokrīt no tā. Pēc dažiem mēnešiem kāpurs nomaina ādu un pārtop par astoņkājīgu kūniņu, kura uzmeklē jau lielāku saimnieku, piem., kaķi. Pēc otrās asins sūkšanas kūniņa nomaina ādu, kļūst par pieaugušu ērci un meklē sev jaunu, vēl lielāku saimnieku, piemēram, cilvēku. Starp atsevišķiem ērces attīstības posmiem var būt miera pauzes, ko nosaka apkārtējā gaisa temperatūra. Pēc pēdējās asins sūkšanas ērce nokrīt un uzmeklē partneri pārošanās procesam. Ērču mātītes nomirst pēc olu dēšanas, savukārt tēviņi nomirst uzreiz pēc pārošanās.

IZTURĒŠANĀS

Gan ērču tēviņiem, gan mātītēm barošanās procesam ir nepieciešamas asinis. Mātītēm olu attīstībai ir nepieciešams lielāks asins daudzums. Ērces parasti ir aktīvas no marta līdz oktobrim. Tās uzturas augu veģetācijā. Ar īpašu uztveres orgānu palīdzību ērces uztver amonjaku, oglekļa dioksīdu, sviestskābes un citas gaisīgas skābes, ko potenciālais saimnieks izdala ar elpu un sviedriem. Arī vibrācijas un tumši-gaiši kontrasti palīdz atpazīt upuri. Ērces vairākas stundas rāpjas pa savu saimnieku, pirms pie tā piesūcas. Ērces dod priekšroku vietām ar plānu ādu. Cilvēkiem tas parasti ir cirkšņa apvidus un ceļu locītavas.

PIESŪKŠANĀS NORISE

Ērces ar saviem mutes zonas pārveida „žokļiem“ pārkož ādu un brūcē iedur savu atskabargaino „dzeloni“. Atšķirībā no odu kodumiem, asinsvadi netiek pārdurti. Ērces barojas ar asinīm, limfu un bojātajiem audiem. Ērces izdala sekrētu, kas satur asins sarecēšanu mazinošu vielu, lai izvairītos no dzeloņa aizsprostošanās. Pie tam ērces ar siekalām izdala līmvielu, lai mutes zonu ciešāk piesaistītu pie ādas. Ērces izdala arī anestezējošu līdzekli, lai tās paliktu nepamanītas un lai pretiekaisuma viela novērstu sakostā saimnieka organisma imunitātes reakciju. Ērces sūc asinis vairākas dienas, līdz tās pamet savu saimnieku. Īpašos gadījumos ērces svars sūcot asinis var palielināties 200 reizes, un vairākas reizes palielinās arī pašas ērces izmērs.

ĒRCES KĀ SLIMĪBU PĀRNĒSĀTĀJI

Ērces var pārnēsāt tādas bīstamas slimības kā Laima slimība un meningīta encefalīts. Reģioni, kuros varētu atrasties ērču populācijas, kas pārnēsā encefalītu, pēdējos gados ir krietni paplašinājušies. Slimību izraisītāji atrodas ērču zarnu traktā, un tie tiek ievadīti ķermenī parasti pēc dažām stundām kopš ērces piesūkšanās. Līdz ar to ātra ērces noņemšana krietni samazina inficēšanās risku.

PROFILAKTISKI PASĀKUMI

Tiek ieteikts izvairīties no uzturēšanās biezā veģetācijā. Ķermeni nosedzošs apģērbs arī samazina ērču piesūkšanās iespējamību. Ķermeņa izmeklēšana pēc uzturēšanās brīvā dabā ir nozīmīgs profilaktisks pasākums. Ērces atbaidoši līdzekļi var tikai īslaicīgi aizsargāt no ērču piesūkšanās. Pēc iespējas ātrāka, profesionāla ērces noņemšana pēc piesūkšanās var krietni samazināt inficēšanās risku, jo ērces zarnu traktā esošās slimību ierosinošās baktērijas ar ērces siekalām tiek izdalītas tikai pēc kāda laika, kopš ērce ir piesūkusies.

KURĀS VIETĀS ĒRCES PARASTI PIESŪCAS?

Ērces var vairākas stundas rāpties pa sava saimnieka ķermeni, līdz tās atrod siltu vai mitru vietu ar pēc iespējas plānāku ādu. Cilvēkiem tās ir paduses, naba vai cirkšņu rajons. Ērce sūc asinis 3-5 dienas un tad vienkārši nokrīt.

KO DARĪT, JA IR PIESŪKUSIES ĒRCE?

Ja ir piesūkusies ērce, tā pēc iespējas ātrāk ir jānoņem. To darot, ērci nedrīkst saspiest, lai tā neiztukšotu savu zarnu traktu. Eļļa, līme vai pirkstu nagi ir pilnībā nepiemēroti ērces noņemšanai, arī ar pinceti un ērču standziņām nav viegli rīkoties. Labāk ir izmantot praktisko, kredītkartes formāta Aeroxon ierīci ērču noņemšanai, kuru var nopirkt lielveikalos. Šī ierīce vienkārši un droši palīdz noņemt ērci ar vienu slīdošu kustību, un šī ierīce ir ērti paņemama visur līdzi.

nonemsana

KĀPĒC ĒRCES IR BĪSTAMAS?

Ērces var pārnēsāt veselībai bīstamas slimības. Zināmākās infekcijas ir Laima slimība un meningīta encefalīts. Laima slimības baktēriju pārnēsājošas ērces ir visur sastopamas, savukārt ērces, kas inficētas ar encefalīta vīrusu, lielā mērā ir sastopamas riska rajonos (Dienvidvācija, Austrija, Šveice, Ungārija, Čehija, Zviedrija). Saslimšanas simptomi pamatā ir galvassāpes, nogurums, drudzis vai citi gripai līdzīgi simptomi, kas norāda uz iespējamību, ka caur ērces kodienu ir ievazāta infekcija. Līdz šo simptomu parādīšanās brīdim var paiet vairāk nekā 3 nedēļas. Bieži, bet ne vienmēr, ap kodiena vietu veidojas apļveida ādas apsārtums (pie Laima slimības). Katrā gadījumā ērces sakostajam cilvēkam ir jāapmeklē ārsts.

Meningīta encefalītu izraisa encefalīta vīruss, kas noved pie smagas inficēšanās. Tas, kāpēc citi cilvēki saslimst ar encefalītu, bet citi nē, līdz šim vēl nav noskaidrots. Bet ir skaidrs: jo vecāks ir cilvēks, jo biežāk parādās komplikācijas.

Encefalīts sākas ar drudzi, galvas un locekļu sāpēm. Atsevišķos gadījumos vīruss var skart centrālo nervu sistēmu, kas var novest pie meningīta, īpaši smagos gadījumos pat pie smadzeņu iekaisuma vai muguras smadzeņu bojājumiem. Līdz pat 20% pacientu ilglaicīgi cieš no neiropsiholoģiskiem traucējumiem. 1-2% pacientu, kuriem ir skarta centrālā nervu sistēma, slimošanas sekas ir letālas. Encefalīta vīrusi no ērces zarnu trakta nonāk ērces siekalās un pēc ērces piesūkšanās tie var tikt pārnesti brūcē. Ātra ērces noņemšana nepasargā no izvairīšanās no encefalīta. Vislabākā aizsardzība ir vakcinēšanās. Īpaši to iesaka apdraudētajos rajonos un tiem cilvēkiem, kuri daudz uzturas brīvā dabā.

Laima slimība ir visbiežāk ērču pārnēsātā infekcija, ko izraisa baktērija Bakterium Borrelia, kas dzīvo ērces zarnu traktā un var kaitēt cietušā cilvēka orgāniem, nervu sistēmai, locītavām un audiem. Bieži Laima slimība netiek uzreiz atpazīta, jo tai ir tādi simptomi  kādi ir novērojami arī pie citām saslimšanām. Laima slimību uzskata par multisistēmisku slimību. Tipiski, bet ne obligāti, ir apļveida ādas apsārtums, kas var parādīties tikai pēc vairākām nedēļām pēc ērces kodiena. Citi simptomi ir drudzis, galvassāpes un nespēks. Smagos gadījumos var rasties meningīts, stipras sāpes, problēmas ar sirdi, sejas bālums un locītavu iekaisums. Tā kā pie Laima slimības runa ir par bakteriālu iekaisumu, tad to var ārstēt ar antibiotikām un smagākos gadījumos ar infūzijām vairāku nedēļu garumā.

Mazāk nekā 25% no visām ērcēm pārnēsā Laima slimību, un ne visas Laima slimības baktērijas noved pie saslimšanas. Laima slimību pārnēsājošas ērces ir sastopamas visur, un nav tādu atsevišķu rajonu ar zemu riska līmeni. Tā kā ērce Laima slimības izraisītāju kodiena vietā tikai ievada pēc 12-24 stundām, ātra ērces izņemšana stipri samazina iespējamību saslimt ar Laima slimību.