PRUSAKS

• Visbiežāk dzīvokļos sastopamā suga: Melnais prusaks (Blatta orientalis), Virtuves prusaks (Blattella germanica), Brūnjoslu prusaks (Supella longipalpa), Amerikas prusaks (Periplaneta americana).
• Garums – atkarībā no sugas 10-40 mm; kāpuru stadijās – krietni mazāks.
• Barība – pārtikas produkti un atkritumi.
• Izcelsme –  visas kaitīgās sugas ir ievazātas no tropiem un subtropiem, un to izdzīvošanai ir nepieciešama augsta temperatūra visa gada garumā.
• Kaitējums – draudi higiēnai, ievazājot slimību, nelabuma un alerģiju ierosinātājus.
• Apkarošana – līmslazdi, diatomīta zeme, insekticīdi – speciāla ēsma un ilgstošas iedarbības aerosols, bioloģiskā apkarošana ar milzu jātnieciņiem (Rhyssa persuasoria).

APRAKSTS

Prusaki ir viena no filoģenētiski vecākajām, joprojām dzīvojošajām insektu grupām, kas ir radusies karbona periodā – pirms 280-330 miljoniem gadu. Pasaulē ir aptuveni 3500 prusaku sugu. Centrāleiropā mītošās vietējās prusaku sugas nenodara kaitējumus, savukārt no tropiem un subtropiem ieceļojušās prusaku sugas tiek uzskatītas par kaitēkļiem.

NOZĪMĪGĀKĀS KAITĒKĻU SUGAS

MELNAIS PRUSAKS (BLATTA ORIENTALIS)

Melnā prusaka ķermeņa garums ir 20-30 mm, un tas ir tumši brūnā krāsā. Mātītēm ir tikai spārnu stulmeņi, un tēviņiem spārni tikai daļēji nosedz ķermeņa mugurējo daļu. Izdēto olu maisiņu ar aptuveni 15 olām mātītes vienu dienu nēsā sev līdzi un tad to noliek inkubācijai. Kāpuri izšķiļas no olām pēc aptuveni 40 dienām. Melnie prusaki 126-165 dienu laikā nomaina ādu 9-10 reizes. Vēlamā temperatūra melnā prusaka izdzīvošanai ir 20-29°C.

VIRTUVES PRUSAKS (BLATTELLA GERMANICA)

Virtuves prusaka ķermeņa garums ir 11-12 mm, un tas ir dzeltenā krāsā ar diviem tumšiem gareniem svītrojumiem uz muguras. Abiem virtuves prusaka dzimumiem priekšējie spārni sniedzas pāri ķermeņa mugurējai daļai. Izdēto olu maisiņu ar 16-56 olām mātītes nēsā sev līdzi gandrīz līdz pašam olu izšķilšanās perioda beigām. Kāpuri izšķiļas no olām pēc aptuveni 17 dienām. Virtuves prusaki 38-63 dienu laikā nomaina ādu 5-7 reizes. Vēlamā temperatūra virtuves prusaka izdzīvošanai ir 28-30°C.

BRŪNJOSLU PRUSAKS (SUPELLA LONGIPALPA)

Brūnjoslu prusaka ķermeņa garums ir 10-12,5 mm, un tas ir sarkanbrūnā līdz pat dzeltenā krāsā. Tēviņiem priekšējie spārni sniedzas pāri ķermeņa mugurējai daļai, bet mātītēm tie ir īsāki. Izdēto olu maisiņu ar aptuveni 18 olām, no kurām parasti ne visas attīstās, mātītes nēsā sev līdzi 1-8 dienas līdz olu izšķilšanās perioda beigām. Kāpuri izšķiļas no olām pēc aptuveni 40-70 dienām. Brūnjolsu prusaki 55 dienu (vēsā apvidū līdz pat gadam) laikā nomaina ādu 5-7 reizes. Vēlamā temperatūra brūnjoslu prusaku izdzīvošanai ir 28-30°C.

AMERIKAS PRUSAKS (PERIPLANETA AMERICANA)

Amerikas prusaka ķermeņa garums ir 23-32 mm, un tas ir sarkanbrūnā līdz pat bāli dzeltenbrūnā krāsā. Tēviņiem un mātītēm priekšējie spārni sniedzas pāri ķermeņa mugurējai daļai. Izdēto olu maisiņu ar aptuveni 15-20 olām mātītes nēsā sev līdzi līdz pat olu izšķilšanās perioda beigām. Kāpuri izšķiļas no olām pēc aptuveni 35-50 dienām. Amerikas prusaks 160-197 dienu laikā nomaina ādu 7-10 reizes. Vēlamā temperatūra Amerikas prusaku izdzīvošanai ir 25-30°C, un tie ir prasīgi pēc mitruma. Pieaugušo prusaku dzīves ilgums var sasniegt līdz pat 21 mēnesim.

Sakarā ar to, ka pēdējos gados bija novērojamas maigas ziemas un mitras vasaras, ir krietni savairojušies brīvā dabā sastopamie vietējie meža prusaki (Ectobius sylvestris, E. lapponicus und E. vittiventris). Meža prusaki gan reti iekļūst ēkās, tie vairojas tikai brīvā dabā un cilvēkiem nenodara kaitējumu.

IZSKATS UN IZTURĒŠANĀS

Prusakiem raksturīgā ķermeņa forma ir saplacināts ķermenis, un galva tiem ir gandrīz pilnībā nosegta ar vairoga formas muguru. Prusaku taustēkļi ir ar vairākiem posmiem, un parasti tie ir garāki par ķermeni. Prusaku mute ir paredzēta košanai-košļāšanai.

Prusakiem ir divi pāri spārnu, no kuriem priekšējie ir veidoti līdzīgi ādai un tie aizsargājoši nosedz aizmugurējos spārnus. Daudzu prusaku sugu mātītēm spārni ir ļoti vāji, bet dažām sugām tie vispār nav attīstījušies. Parasti prusaki lido reti, toties tie spēj ļoti ātri pārvietoties ar savām kājām.

Prusaki pieder pie hemimetaboliem insektiem – tas nozīmē, ka kāpuriem un pieaugušiem dzīvniekiem ir līdzīgs dzīvesveids un ķermeņa uzbūve.

Prusaki pārtiek no daudzveidīgām augu un dzīvnieku valsts vielām, savukārt cilvēku veidotā vidē tie pārsvarā pārtiek no atkritumiem. Nelabvēlīgos apstākļos prusaki var izdzīvot bez ēšanas pat vairākus mēnešus.

Prusakiem ir labi attīstītas acis, kas asi reaģē uz gaismu. Prusaki parasti ir aktīvi naktīs un izvairās no spilgtas gaismas. Prusaki sazinās ar savai sugai raksturīgām smaržvielām, kas kalpo arī pretējā dzimuma pievilināšanai uz pārošanās laiku. Prusaku mātītes olas dēj īpašos olu maisiņos. Dažu sugu mātītes olu maisiņus nēsā sev līdzi visu laiku līdz pat olu izšķilšanās perioda beigām.

PRUSAKI KĀ KAITĒKĻI UN SLIMĪBU PĀRNĒSĀTĀJI

Pamatojoties uz prusaku dzīvesveidu, tie tiek uzskatīti par kaitēkļiem, kas mūsu mājās apdraud higiēnu. Prusaki lielā mērā veicina tādu slimību patogēnu izplatīšanos kā stafilokoki, pneimokoki un salmenoloze. Daudziem cilvēkiem prusaku parādīšanās izraisa riebumu. Prusaku invāzija var izraisīt lielus saimnieciskos kaitējumus, piem., pārtikas uzņēmumiem. Bez tam arvien biežāk tiek atzīts, ka prusaki veicina alerģiju rašanos pret mājas putekļiem.

PRUSAKU APKAROŠANA

Prusaku parādīšanās mājās bieži tiek apkarota ar līmslazdu palīdzību, bet šī metode ir efektīva tikai nelielai prusaku invāzijai. Profesionāli kaitēkļu iznīcinātāji prusaku invāciju apkaro, izliekot insekticīdas ēsmas gēla formā. Lielus panākumus var sasniegt, izkaisot diatomīta zemi prusaku uzturēšanās vietās. Diatomīta zeme saskrāpē insektu bruņas un noved pie to izžūšanas. Virsmas mājās var apstrādāt ar ilgstošas iedarbības insekticīdu aerosolu. Īpašos gadījumos prusakus var apkarot arī bioloģiskā veidā ar parazītiskajiem milzu jātnieciņiem (Rhyssa persuasoria) un nematodēm.