ODS

  • Sugas – Culex, Culiseta, Anopheles, Aedes sugas.
  • Vairošanās – ir saistīta ar stāvošu ūdeņu klātbūtni. Kāpuri un kūniņas dzīvo ūdenī. Culex sugai var izaugt vairākas paaudzes gadā.
  • Barība – kāpuri pārtiek no planktona daļiņām. Pieauguši insekti sūc augu sulu un asinis.
  • Kaitējums – apgrūtinoši cilvēkiem un dzīvniekiem to lidošanas skaņas augstās frekvences un dzelšanas dēļ. Iedzeļot pārnēsā bīstamas slimības, īpaši tropos un subtropos.
  • Apkarošana – mazo ūdenstilpņu likvidēšana pie mājas, mehāniskas barjeras (insektu tīkls/siets), aizsarglīdzekļu uzziešana uz ādas, insekticīdu aerosoli un tvaiku ierīces, kaitēkļu apkarošanas līdzekļu pielietošana ūdeņos, kuros notiek inkubācija.

APRAKSTS

Parastais ods (Culicidae) tāpat kā mušas pieder pie divspārņu insektiem. Parastā oda aizmugurējais spārnu pāris nav attīstīts, un tas kalpo lidojuma stabilizēšanai un koordinēšanai. Parastā oda ķermeņa garums ir tikai daži mm, un tas ir maigas uzbūves. Parastajam odam ir garas kājas, un tas ir neuzkrītošā pelēki brūnā krāsā. Visām odu sugām kāpuri attīstās ūdenī. Mūsu platuma grādos parastais ods var pārziemot jebkurā tā attīstības stadijā.

Pasaulē ir aptuveni 2900 odu sugas, aptuveni 50 no tām ir vietējās. Pieaugušiem insektiem mutes zonā izveidojas dzelonis. Dzīvnieku un cilvēku asinis sūc tikai parasto odu mātītes. Parastie odi var ļoti apgrūtināt cilvēkus ar savu augstās frekvences skaņas lidošanu un dzelšanu. Tropos tie var nodarīt lielu kaitējumu cilvēku veselībai, jo odi ir tādu infekciju slimību, kā dzeltenais drudzis (Aedes spec.), Rietumnīlas drudzis (Culex spec.) un malārija (Anopheles spec.) pārnēsātāji.

ATTĪSTĪBA

Parasto odu mātītes dēj olas uz ūdens vai tiešā ūdeņu tuvumā. Izmantojot ožas orgānus, tās atrod piemērotas vietas olu dēšanai. Tās atpazīst ūdens virsmas arī pēc to atstarotās polarizētās gaismas. Mātītes izdēj olas, pa vienai, uz augiemvai arī kā peldošus „kuģīšus“ uz ūdens virsmas. No olām izšķīlušies kāpuri kustās ar lokveida kustībām, un tie elpo caur elpvadu. Kāpuru barība pārsvarā sastāv no mazām ūdensaugu daļiņām. Kāpuri kūniņu stadijā uzturas ūdens virspusē, bet, ja tie tiek iztraucēti, tie var ātri ienirt un elpot, pateicoties ragaformas elpošanas orgāniem. No kūniņām dažu minūšu laikā izšķiļas insekti, kuri jau pēc aptuveni vienas stundas spēj lidot.

IZTURĒŠANĀS

Parasto odu mātītes noteiktās to attīstības stadijās sūc asinis no cilvēkiem, savukārt tēviņi pārtiek no augu sulas. Pārsvarā parastie odi dzeļ siltasiņu dzīvniekiem (zīdītājiem un putniem), dažkārt arī aukstasiņu mugurkaulniekiem un, kā nesen noskaidrojās, arī bezmugurkaulniekiem. Odu izturēšanās ir daudzu pētījumu objekts. Tiek pētīts, kā tie reaģē uz temperatūras un mitruma svārstībām, uz oglekļa dioksīdu, kas nāk no cilvēku izelpas, uz noteiktām aminoskābēm, pienskābēm un sieviešu dzimumhormoniem.

Parastais ods dzeļot iedur dzeloni dziļi ādā un to kustina, līdz tiek atrasts asins kapilārs. Asins sūkšana ilgst ilgākais trīs minūtes, un tās laikā ods brūcē injicē siekalas, lai kavētu asins recēšanu. Pēc parastā oda dzēliena rodas nieze, ko izraisa histamīna vielas, kas sūkšanas laikā izdalās no insekta siekalām.

Parastajiem odiem ir tendence veidot barus. To lidināšanās augstums virs zemes un parādīšanās laiks ir atkarīgs no odu sugas.

NOZĪMĪGĀKĀS VIETĒJĀS SUGAS

AEDES SUGAS ODI (MEŽA ODI)

Aedes sugas odi ir sastopami gan tropos, gan Centrāleiropā. Meža odi ir 4-6 mm lieli, un tie ir pelēki brūnā krāsā. Meža odu pārziemošana notiek olu stadijā. Mātītes izdēj olas uz sausiem, nokaltušiem augiem. Pavasarī pie augsta ūdens līmeņa no olām izšķiļas kāpuri. Vietējās Aedes sugas odiem sezonā parasti izaug viena paaudze odu, jo tiem ir nepieciešams siltums.

ANOPHELES SUGAS ODI (MALĀRIJODI)

Malārijodi Centrāleiropā ir satopami reti, un pārsvarā tie ir izplatīti tropos. Malārijodi ir 4,5-7 mm gari, un to ķermenis ir tumši brūnā krāsā, savukārt spārni ir plankumaini. Malārijodu kāpuru attīstībai ir nepieciešams tīrs ūdens.

CULISETA UN CULEX SUGAS ODI (PARASTIE ODI TO ŠAURĀKAJĀ NOZĪMĒ)

Pieauguši insekti var sasniegt 10 mm garumu, un tie ir neuzkrītoši pelēkbrūnā krāsā. Odu kāpuri var vairoties netīros mazajos ūdenstilpņu ūdeņos. Pie optimāliem apstākļiem (apmēram 25°C) jaunas odu paaudzes izaug ik pēc divām nedēļām, līdz ar to gada laikā var attīstīties vairākas odu paaudzes. Culex pipiens sugas odi ir galvenie Rietumnīlas vīrusa (izraisa encefalītu) pārnēsātāji. Šis vīruss kopš 1999.gada Ziemeļamerikas iedzīvotājiem sagādā nopietnas veselības problēmas. Līdz šim saslimšana ar Rietumnīlas vīrusu Eiropā ir bijusi tikai atsevišķos gadījumos.

APKAROŠANA

Mājsaimniecības parasto odu rašanos var novērst, likvidējot mazās ūdenstilpnes (apsedzot ūdens mucas). Izvietojot mehāniskās barjeras (insektu sieti) pie logiem un durvīm var novērst parasto odu iekļūšanu mājās. Dažkārt tiek pielietoti arī elektriskie insekticīdu dūmotāji un insekticīdu aerosoli.

Ādas apklāšana ar audumu, atrodoties brīvā dabā, pasargā no odu dzēlieniem. Uz neapsegtas ādas var uzsmērēt pretinsektu aizsarglīdzekļus.

Apkarojot odus lielās platībās, var izsmidzināt insekticīdus. Tas, protams, var radīt ekoloģiskas problēmas. Pēdējā laikā ūdeņos, kuros odi vairojas, tiek ievadīti thuringensis israelensis baktērijas olbaltumkristāli, kas selektīvi nogalina odu kāpurus un ir dabai nekaitīgi.

Insektu veidi: