PARASTĀ MITRENE
- Visbiežāk sastopamā suga mājās un pagrabos: Parastā mitrene (Porcellio scaber).
- Garums – 11-16 mm.
- Barība – brīvā dabā – atmirušas organiskās vielas; mājās – kartupeļi, dārzeņi, augļi.
- Izcelsme – var aktīvi ieceļot pagrabos un dzīvokļos.
- Kaitējums – izkosti caurumi uzglabātajos kartupeļos, dārzeņos un augļos.
- Apkarošana – līmslazdi, diatomīta zeme.
APRAKSTS
Parastā mitrene, ir dzīvei laukos pielāgojies vēžveidīgais dzīvnieks (Oniscoidea), nevis insekts. Parastajai mitrenei ir septiņi pāri kāju. Tai ir raksturīga garena ķermeņa forma ar pusapļa veidā izkārtotām bruņām uz muguras, un ar taustes orgānu ķermeņa aizmugurējā galā. Parastā mitrene ir tumši pēlēkā, dažreiz arī marmora dzeltenīgā krāsā. Ja mitrenei draud briesmas, tā sačokurojas un izliekas beigta. Pretstatā citām mitreņu sugām parastā mitrene var labi paciest sausumu, jo tai pie aizmugurējām kājām ir speciāli, citiem vēžveidīgajiem dzīvniekiem neesoši elpošanas orgāni.
DZĪVESVEIDS
Parastās mitrenes mātītes iznēsā olas un kāpurus, to pirmajās attīstības stadijās, ar ūdeni pildītā vēdera somā (Marsupium) aptuveni 40-50 dienas. Kāpuriem sākumā ir tikai seši pāri kāju, un tie savas attīstības laikā 10-13 reizes nomaina ādu, līdz pēc aptuveni 3 mēnešiem tie kļūst par pieaugušiem dzīvniekiem.
ĪPAŠAS ATZĪMES
Dažkārt parastā mitrene tiek sajaukta ar mitreņtūkstoškāji (Glomeridae). Mitreņtūkstoškājis ir daudzkāju (Myriapoda) klases insekts, un tam ir 17-19 pāri kāju.
KAITĒJUMS
Parastā mitrene barojas ar atmirušām organiskajām vielām, un dabā tai ir „aizvācēja“ funkcija. Cilvēku iekoptā vidē parastā mitrene barojas arī ar dārzeņiem, augļiem un kartupeļiem, kuros tā izgrauž ejas, kas no ārpuses ir redzamas kā aptuveni 3 mm plati caurumiņi. Parastās mitrenes parādīšanos cilvēki bieži uztver ar riebumu. Parastā mitrene var tikt nejauši ienesta vai arī tā var pati aktīvi ieceļot dzīvokļos un pagrabos.
APKAROŠANA
Ja ir iespējams, parasto mitreni var mēģināt apkarot, samazinot gaisa mitrumu. Parasto mitreni var noķert ar līmslazdu. Parastās mitrenes uzturēšanās vietās var izkaisīt diatomīta zemi, kas sabojā dzīvnieka bruņas un izraisa tā izžūšanu.