MUŠAS

• Visbiežāk mājās sastopamā suga – Istabas muša (Musca domestica).
• Lielums – 7-12 mm.
• Dzīves ilgums – 30-70 dienas.
• Vairošanās – mātīte izdēj 600-1200 olas, gada laikā izaug vairākas paaudzes.
• Barības uzņemšana – mutes daļa izveidota par smeceri; barība tiek sašķidrināta.
• Kaitējums – mikrobu pārnēsāšana uz pārtikas produktiem un to piesārņošana, izdējot uz tiem olas.
• Apkarošana – profilaktiskai aizsardzībai – mušu siets; mērķtiecīgai apkarošanai – līmslazdi un insekticīdas ēsmas.

APRAKSTS

Mušas pieder pie divspārņu klases. Atšķirībā no citiem insektiem mušām ir tikai viens pāris spārnu. Aizmugurējais spārnu pāris ir līdzīgs vālītei, un tas ir veidots kā balsts. Ar netiešās muskulatūras palīdzību un izmantojot skeleta spriegumu, mušas var kustināt spārnus ļoti ātri un veikt fantastiskus lidojuma manevrus.

Pasaulē ir sastopami vairāki tūkstoši mušu sugu. Mušas var izplatīt parazītiskus tārpus, dažādus patogēnus mikrobus, kas var izraisīt vēdertīfu, holēru, tuberkulozi, Sibīrijas mēri un poliomielītu. Dienvidāzijā tika konstatēts, ka mušas ir arī SARS pārnēsātājas. Dabā mušām ir nozīmīga loma: tās kalpo kā barības avots daudziem citiem organismiem un ieņem nozīmīgu lomu ziedu apputeksnēšanā.

ISTABAS MUŠA

Mājās visbiežāk satopamā mušu suga ir istabas muša (Musca domestica). Istabas muša ir 4-7,5 mm liela, un to var atšķirt no citām mājās sastopamajām mušām pēc spārnu dzīslojuma un četrām svītrām uz ķermeņa aizmugurējās daļas apakšpuses. Istabas mušas mutes daļa ir izveidota par smeceri. Tādejādi muša var uzņemt tikai šķidru barību. Cietu barību tā sašķidrina ar savām siekalām.

IZCELSME UN BAROŠANĀS

Istabas mušas ir kosmopolītes – tās uzturas visur, kur ir cilvēki. Atkarībā no klimata mušas ir satopamas cauru gadu vai tikai gada siltajā laikā. Pie labvēlīgiem apstākļiem istabas mušas 2 nedēļu laikā var veikt pilnu savu attīstības ciklu – no olām izšķiļas bezspārnu kāpuri, tie iziet trīs attīstības stadijas, iekūņojas kūniņā, no kuras, savukārt, izlien jau pieaugusi muša. Saistībā ar īso attīstības cikla ilgumu mušām ir milzīgs vairošanās potenciāls. Vienā vasarā var attīstīties līdz pat 12 paaudzēm mušu. Viena mātīte savas dzīves laikā var izdēt līdz pat 500 olām. Vienā dējumā ir aptuveni 50-75 olas. Atkarībā no apkārtējās temperatūras istabas mušas dzīves ilgums var būt 1-2 mēneši.

IZTURĒŠANĀS

Mušas ir aktīvas pa dienu, un pamatā tās orientējas ar acu palīdzību. Mušas acis attiecībā pret pašu galvu ir ļoti lielas, un tas ļauj mušām aptvert plašu redzesloku. Tāpat kā citiem insektiem mušu acis ir veidotas no daudzām mazām lēcām. Mušu acis spēj izšķirt laika vienības krietni labāk nekā mugurkaulnieki, līdz ar to mušu reakcijas spējas ir ievērojami ātrākas. Zaļo un sarkano krāsu gaismas viļņi, kā arī kontrasts starp gaišo un tumšo uz mušām iedarbojas pievilinoši. Mušas uztver arī ultravioleto gaismu. Atšķirībā no kodēm, kuras ar ķīmisku signālvielu palīdzību var sazināties no liela attāluma, mušas spēj sazināties tikai nelielā attālumā. Pārsvarā mušas apkārtni izzina vienkārši uz labu laimi.

KAITĒJUMS VESELĪBAI

Mušas ne tikai apgrūtina cilvēkus un dzīvniekus ar savu lidošanu un uzsēšanos uz tiem, bet tās ir arī bīstamu mikrobu un parazītu pārnēsātājas, jo mēdz nosēsties gan uz ēdiena, gan uz atkritumiem un fekālijām.

APKAROŠANA

Lauku apvidos pārsvarā mušas dzīvojas pa kūtsmēsliem. Tās uzmeklē arī atkritumu spaiņus un satrunējušu nopļauto zāli.

Mušas var apkarot dažādos veidos. Ar mehāniskām barjerām (mušu sieti) var novērst mušu iekļūšanu ēkās. Mušas var ķert ar līmslazdiem. Tā kā mušas tiecas pēc gaismas, pie loga var piestiprināt caurspīdīgus līmslazdus vai līmslazdus, kas pēc formas un krāsas pievilina mušas. Mušas var apkarot izliekot ēsmas ar pievilinošu insekticīdu vielu. Pievilināšanas efektu var pastiprināt ar atbilstošas krāsas ēsmām. Atsevišķu mušu apkarošanai var izmantot mušu pletni.

Kūtīs var izmantot liela izmēra līmslazdus, kuri to speciālās formas un krāsas dēļ uz mušām iedarbojas pievilinoši. Lielās platībās var izkaisīt insekticīdas vielas. Mušu apkarošanai kūtīs var izmantot attiecīgas kukaiņu sugas, piem., plēsonīgie mēslu mušu kāpuri barojas ar istabas mušu kāpuriem.